O, galvenais, lai dome neaizmirst zemās emisijas attiecināt arī uz savām stāvvietām Vecrīgā.

Regresīvie grib nobeigt Rīgu līdz galam!

Var meditēt uz auto un netīrām ielām, lielākais piesārņojums Rīgā ir no būvniecības darbiem, putekļu jūra no katra objekta, tai skaitā ceļu remonta. Praktiski netiek izmantoti instrumenti ar ūdens padevi, vai vienkārši laistītitas virsmas un izmantoti putekļu uztvērēji.

Dažreiz tie zaļā kursa plānotāji vienkārši nesaprot, ka liela daļa cilvēku dzīvo pierīgā, strādā Rīgā un viņiem nav iespējams normāli aizbraukt ar zaļu sabiedrisko transportu uz darbu. Man piemēram 3 reizes būtu jāpārsēžās no autobusa uz autobusu, pa vidam gaidot reisus. Bet ar mašīnu varu 20min aizbraukt. Mans laiks ir dārgāks par kaut kādu zaļo kursu, netaisos sēdēt pusotru stundu rītā un pusotru vakarā lai uz darbu brauktu ar sabiedrisko transportu...

Netīrs gaiss Rīgā ir ostas dēļ. It īpaši, ogļu termināļa dēļ.

Rīgā diskusijas par zemo emisiju zonu kļūst arvien interesantākas, jo visi jau gandrīz ir atnākuši līdz īstajam jautājumam, bet vēl kautrējas to nosaukt vārdā.

Nevar bezgalīgi runāt par aizliegumiem, ierobežojumiem, korķiem, gaisu, centru, Mārupi, Pierīgu un autoplūsmu, bet neuzdot galveno jautājumu: kur ir Rīgas ātrgaitas sabiedriskais transports?

Jā, pilsētas dzelzceļš ir ļoti svarīgs, un tas noteikti ir jāattīsta. Bet ar to vien nepietiek. Dzelzceļš neiziet cauri visam centram un neaizsniedz tādus lielus rajonus kā Purvciems, Pļavnieki, Mežciems un citus blīvos koridorus, kur šodien dzīvo un pārvietojas ļoti daudz cilvēku. Tāpēc pilsētas dzelzceļš ir daļa no risinājuma, bet ne viss risinājums.

Un vēl viena būtiska lieta: Rīgu nevajag salīdzināt ar milzīgām megapolēm. Rīga jāvērtē kopā ar tās aglomerāciju un jāsalīdzina ar līdzīga mēroga pilsētām Eiropā. Tieši šajā mērogā kļūst skaidrs, ka Rīgai nepietiek tikai ar virszemes transportu un pilsētas dzelzceļu vien.

Problēma nav tikai mašīnās. Problēma ir tajā, ka pilsētai joprojām nav pietiekami jaudīga alternatīva. Kamēr nav ātra, ērta un uzticama mugurkaula starp lielajiem rajoniem, centru un Pierīgu, tikmēr katra šāda diskusija būs tikai mēģinājums ar skrūvgriezi salabot sistēmisku problēmu.

Zemo emisiju zona pati par sevi neko neatrisinās, ja cilvēkam joprojām nav normālas izvēles.

Un ironiskākais ir tas, ka pat padomju laikā Rīgā saprata, ka ar virszemes transportu vien ilgtermiņā nepietiks. Atšķirība tikai tā, ka šodien Rīgai nevajag smagu impērisku metro. Rīgai vajag savam mērogam atbilstošu ātrgaitas transporta mugurkaulu.

Rīga jau ir piecas sekundes pirms tās sarunas, kur beidzot būs jārunā nevis tikai par ierobežošanu, bet par pilsētas ātrgaitas transporta mugurkaulu. Jo bez tā viss pārējais būs tikai stumdīšanās starp simptomiem.

Ļoti loģiska diskusija mums emisijas zonas Latvijā ir visi nacionālie parki un visi meži un lauki, ko pieķakarējās Rīgai. Tā ir galvaspilsēt uz kuru pēc pajalpojumiem  rauc no visas Layvijas

Es ceru, ka šis nav nopietni un ir angliski saucamais "ragebate".

Ja cilvēks ir izkāpis no sava auto pēdējo 5-10 gadu laikā, ir diezgan skaidri redzamas divas Rīgas:
1. darba dienās, īpaši "sastrēguma stundās"
2. vakaros / svētku dienās / sestdienās, kad pa Brīvības ielas vidu var staigāt

Cilvēki ir uzkāpuši uz "amerikas sapņa" takas, visiem bērni jāved visur ar auto, jo sabiedriskais bomžiem, narkomāniem, bandītiem utt.
Plus "neies taču braukt ar sabiedrisko tas, kurš var atļauties auto".

Par Rīgas satiksmi kā uzņēmumu var daudz runāt, bet sabiedriskais kā tāds ir pat ļoti ok, īpaši, kad uztaisīja vairākas sabiedriskā transporta joslas. Tagad vajag vēl Valdemāra ielā, lai transports neiestrēgst līdz pārbrauc Vanšu tiltu un, manuprāt, būtu pat ļoti ok.

Ja cilvēki 10? gadu laikā (vai kad tika runāts par "park and ride" konceptu) tikai spējuši sapirkt kredītos vēl vairāk auto, nu tad šis būtu risinājums piespiest nedaudz skarbāk, tomēr padomāt par to, ka tie, kuri sabiedriskajā, nav gluži cita šķira, viņiem nav jāelpo auto izmeši, jo auto īpašnieki tos var atļauties izmest un pēc tam aizbraukt uz Mārupi vai Ādažiem.

Visbeidzot par biznesu - biznesam tikai valdei vajag auto, piebraukt, noparkoties uz sapulces laiku. Visādi citādi biznesam vajag "ieguvumu" = lēts darbaspēkas, spējas, prasmes, nodokļu atvieglojumi, droša politika utt. Cik man ir bijusi saskare īpaši pārvācoties, vienmēr autostāvvietas ir bijis ja ne top 1, tad top 2 noteikti problēmjautājums. A te ievieš zonu un visiem pasaka - uz darbu ar sabiedrisko vai velo, uztaisa velo novietno, kas aizņem X reizes mazāk par identisku auto skaita stāvvietu un viss. Cilvēki, kam būs principiāli braukt ar auto, varēs iet strādāt industriālā zonā, kraut, metināt, skrūvēt utt., grāmatvedēm, lietvedēm un IT speciālistiem nāks tikai par labu izkustēties.

Es strādāju sarkandaugavā. Tur aiz šķūņiem džeki pa kluso kausē metāļlūžņus un met masīvus dūmus tā ka nes pa gabalu. Saku, tur vienā stundā uz Rīgas centru aizpūš tādu mākoni kādu saražo 1000 cilvēki pārvietojoties.
Nevar skatīties uz esošo problēmu tikai no viena rakursa, vajag apskatīt lielākos cēloņus un ar tiem darboties.

Caur Rīgu izbraukt nevar. Bet caur Baltezeru, braucot uz Saulkrastiem, drīkst?

Uztaisītu kādu papildjoslu priekš auto, vietās kur ir pudeļu kakli satrēgumos veidojas. Labāk Tornkalna tiltu sataisītu gaiss noteikti paliktu tīraks, jo sastrēgumi samazinātos.Viss ir satiksmes organizācijā.

beigās pa Rīgu vazāsies protirliņi ,  kas pārtiek no projektiņiem un grantiem-  tukšā noplukušā centrā .

Paldies par loģisku analīzi pēc būtības.
Secinājums: Kad cilvēkiem dalīja loģisko domāšanu, progresīvie stāveja rindā pēc lates vai stutēja modālos filtrus.

8:00 Problēma ir tajā, ka visa iezīmētā zona skar 3 no 4 tiltiem pāri Daugavai un neviens nerisina šo jautājumu! Palielinot iespējas tikt pāri Daugavai + palielinot Rīgas pilsētas caurbrakšanas spējas (laiks + ātrums = 1 + 2 ātrgaitas joslas), samazinātu centra sastrēguma problēmu!

Acīmredzami satura veidotāji neredz kopbildi un redzējumu, kā risināt problēmas, kas ir lielākas par Rīgas pilsētas Centra iedzīvotājiem!

Parīzes priekšpilsētā Montre, katru rītu komunālie dienesti ar augstspiediena ūdens strūklu mazgā ietves un aiz mazgātāja braucošais atkritumu savācējs rūpīgi savāc visu uz brauktuves uzskaloto drazu. Kad Rīgā pēdējo reizi mazgāja nu kaut vai centrālās ielas?

RD progresīvie miskastnieki būtu labāk domājuši, kā bedrainās ielas labot (Ukrainā kara laikā nav tik nolaista ielu infrastruktūra kā Rīgā), lai sabiedriskais transports varētu normāli pārvietoties! Bet nē! Ir svarīgāka problēma - kā panākt, lai Rīgas centrs (ekonomiski) vispār izmirst!

2025. g. Pašvaldību izlīdzināšanas fondā Rīga iemaksāja 138 milj. €. Lūk arī izstrūkstošā nauda, ko iegūtu ar zemo izmešu zonu...

Tik lielām pārmaiņām dabīgi pielāgosies arī pilsētas infrastruktūra. Ārpus šīs zonas tiks atbrīvotas teritorijas automašīnu stāvlaukumiem un stāvvietu celtnēm. Pilsēta kļūs ''skaistāka'', ''progresīvāka''.

Sākt vismaz ar tortuāru mazgāšanu. Kādi tie jaunie Čaka ielas troutāri jau ir nolaisti! Un pilnīgi pareizi, Jūrmala bija kādreiz Rīgas sastāvdaļa. Ne ja velti pat Dzenis dziedāja - "Rīgas, Rīgas Jurmalā, tur bija meiteņu daudz, skaistas meitenes, un es!"

Progresīvie ignorē faktu, ka ja mēs uzceļam normālu un ātru apvedceļu, Rīgā būs krietni mazāk sastrēgumu.